Sadaļā ir pieejami pieci hernhūtieša Gusta Ēversa (22.10.1787 Mēdzūlas Gravasmuižas Vērmjos – 1851 Viļķenu Jesparos) teksti, kas sarakstīti laikā no 1845. līdz 1849. gadam un ietilpst viņa veidotajā brāļu draudžu rokrakstu kolekcijā, līdz šim visapjomīgākajā hernhūtiešu literatūras krājumā Vidzemē.

Misijas darbs bija būtiska hernhūtiešu kustības darbības sastāvdaļa. To noteica brāļu draudzes kā protestantismā sakņotas reliģiskās un vienlaikus arī sociālās kustības būtība. Evaņģēlisko kristiešu tradīcija prasa savas reliģiskās pārliecības izplatīšanu, jo tā ir iespēja glābt katra atsevišķā cilvēka dvēseli, ar evaņģelizāciju pievēršot indivīdu Kristum, iedvesmojot apziņu par cilvēka individuālās pestīšanas iespēju un līdz ar to nostiprinot vai atmodinot viņa pašvērtības apziņu. Tādēļ arī brāļu draudžu tradīcija ietvēra divus 18.gs. apgaismībai raksturīgos principus: nacionālismu un kosmopolītismu. Nacionālisma elements hernhūtismā bija saistīts ar lokālās kultūras tradīciju ievērošanu un izmantošanu evaņģelizācijas darbā, lai atbilstoši piētisma tradīcijai radītu cilvēkā individuālu reliģisko pārdzīvojumu. Būtiska nozīme šajā sakarībā bija evaņģēlija sludināšanai katras tautas valodā, kas turpināja reformācijas deklarētos principus. Savukārt kosmopolītiskais elements hernhūtismā izrietēja no atziņas par Dieva Vārda universālo nozīmi un nepieciešamību darīt to pieejamu visām tautām uz zemes. Vēsturiskās situācijas unikalitāte lielā mērā bija saistīta ar hernhūtisma spēju panākt abu šo elementu līdzsvaru, paradoksālā kārtā apvienojot sociālā egalitārisma ideju (visi ir vienlīdzīgi Tā Kunga priekšā) ar zināmu izredzētību, kas nāca līdzi piederībai pie Brāļu draudzes.Ņemot vērā šo apstākli, nepārsteidz arī tas, ka Vidzemes latviešu Brāļu draudzes rokrakstos ir sastopami apraksti par kristīgās misijas darbu citos Eiropas reģionos un pat citos kontinentos. Tā nav tikai eksotika, kas būtu domāta latviešu zemnieku evaņģelizācijas darba dažādošanai. Misiju aprakstu uzdevums ir iepazīstināt rokrakstu lasītāju un arī pārrakstītāju auditoriju ar kristietības globālo iedabu, kas vienlaikus nav nivelējoša, jo labā vēsts ir pieejama un vajadzīga ikvienam. Tādēļ vienlīdz svarīga ir šīs vēsts sludināšana latviešiem un igauņiem, tāpat kā Āfrikas un Amerikas iedzīvotājiem. Šajā ziņā Brāļu draudzes rokraksti būtiski atšķiras no 19.gs. preses materiāliem, kuros publicētajām ziņām par tālām zemēm un tautām bija galvenokārt izklaidējoša, dažkārt arī laicīgi didaktiska funkcija. Līdztekus reliģiskajam aspektam misijas darba apraksti informēja Vidzemes latviešus par šo zemju ģeogrāfiju un vēsturi, tā paplašinot viņu ikdienas dzīves apvārsni, pat ja šī informācija vairumam lasītāju palika tikai netiešās pieredzes līmenī. Savukārt mūsdienu antropologa vai etnologa skatījumā šie apraksti ir nozīmīgi kā avoti, kas sniedz ziņas par to, kā protestantiskās evaņģelizācijas kontekstā tika uztvertas citas, no eiropiešiem atšķirīgas kultūras un to pārstāvji.

Brāļu draudzes misijas darba apraksti ir nozīmīga Vidzemes hernhūtisma kustības dokumentārā mantojuma daļa, kas atspoguļo līdz šim mazāk pētītu Brāļu draudzes darbības šķautni, parādot šīs kustības starptautisko dimensiju tāpat, kā ūdens lāse atspoguļo daļu no pasaules okeāna.

Mārtiņš Mintaurs

Nosaukums Datējums
Ap 1849
Ap 1849
Ap 1849
Ap 1849
Ap 1849
loading_gif