Kolekcijā ietverti vēsturiska, biogrāfiska un reliģiska dažādu žanru hernhūtiešu oriģinālsacerējumi, tulkojumu pārstrādājumi un noraksti, kuri tapuši no 18. gs. vidus līdz 19. gs. sākumam. Tie sniedz priekšstatu par Brāļu draudzes kustības konceptuālo saturu un izpausmēm konkrētajos vēsturiskajos apstākļos, kā arī atspoguļo etnokulturālās kopības apziņas pamatu veidošanos, tā sagatavojot nacionālās atmodas procesus 19. gs. otrajā pusē. Kolekcijas eksemplāru vidū ir gan askētiskas, ar zoss spalvu un tinti rakstītas rokrakstu burtnīcas, gan arī lielāki sējumi, kuros apkopoti vairāki dažāda žanra un autoru vai pārrakstītāju darbi.
Šobrīd zināmais hernhūtiešu rokrakstu eksemplāru skaits pārsniedz piecus simtus. Kolekcijā ir ietverta nozīmīga Brāļu draudzes rokraksta grāmatniecības paraugu daļa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu krājuma, kā arī daži teksti no Evaņģēliskās Brāļu draudzes Unitātes arhīva Hernhūtē.
Brāļu draudžu rakstu fondā (RX35), kurš glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, šobrīd ir vairāk nekā 400 rokrakstu vienību. Tas tika izveidots 1962. gadā, kad kādreizējais bibliotēkas darbinieks, vēsturnieks Jānis Meisters Liezēres draudzē, Vecpiebalgā un Cēsu apkārtnē savācis lielāko daļu rokrakstu. 1965. gadā fonds ievērojami papildināts ar hernhūtiešu rokrakstu eksemplāriem, lielākoties svētrunām. Tie iegūti no A. Gobas, kurš tos pirms 1940. gada nopircis kādā antikvariātā, kā arī no V. Lorberga un V. Ieviņa Vecpiebalgas “Nautrēnos”. 1968. gadā no M. Niedres Vītrupē Latvijas Nacionālā bibliotēka savā īpašumā ieguva Mēdzūlas nomas saimnieka Gusta Ēversa pārrakstīto rokrakstu krājumu, bet no M. Feldbergas Rīgā – hernhūtiešu dziesmas ar nošu pierakstiem. 1983. gadā fonds papildināts ar zemnieka Pētera Baidiņa sakopotu rakstu krājumu, kā arī ar Evanģēliskās Brāļu draudzes arhīva un bibliotēkas Ceistā materiālu kopijām par latviešu hernhūtieti Skangaļu Jēkabu. Vēl pēc trijiem gadiem ar Ojāra Spārīša palīdzību iegūti dažādu svētrunu noraksti un kādas latviešu hernhūtietes dzīvesstāsta fragments, kas savulaik glabājās M. Ķemera ģimenē. Pēdējie fonda papildinājumi bijuši 1990. gadā, kad grāmatzinātnieks Aleksejs Apīnis bibliotēkai uzdāvināja sešpadsmit hernhūtiešu svētrunu norakstus no Birkavas distrikta.
Kolekcijas vietne iecerēta kā avotu bāze turpmākiem latviešu literatūras pirmsākumu pētījumiem, kuru varētu izmantot plašs letonikas pētnieku loks. Nozīmīgu devumu Brāļu draudzes rokrakstu pētniecībā ir sniedzis Aleksejs Apīnis, kurš 1984. gadā rakstīja: “Šī mantojuma izpētē top zināmi rakstu autori un pārrakstītāji, sacerējumu pirmavoti, grāmatu līkloču ceļi lasītāju vidē. Kļūst arvien skaidrāks, ka latviešu hernhūtiešu raksti ir filozofiski literāra parādība, pie tam ar negaidīti dziļām saknēm pasaules kultūrā..” (Karogs, 8, 1984).
Kolekcijas veidotāji:
Projekta vadītāja Dr. phil. Beata Paškevica
Mārīte Jankevica-Balode, Bastians Brombahs (Brombach), Aivija Everte, Jānis Freimanis, Jānis Frišvalds, Marika Karlsone, Sigita Kušnere, Jana Ķikāne, Lita Paegle, Lāsma Timma
Tekstu autori: Dr. phil. (theol.) Dace Balode, Mg. philol. Sanita Briežkalne, Dr. hist. Gundars Ceipe, Dr. hist. Edgars Ceske, Dr. philol. Pauls Daija, Dr. philol. Māra Grudule, Dr. phil. Jānis Krēsliņš, Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs, Dr. phil. Beata Paškevica, Dr. philol. Pāvels Štolls
Zinātniskais konsultants: Dr. hist. Gvido Straube
Sadarbības partneri: Evaņģēliskās Brāļu draudzes Unitātes arhīvs Hernhūtē, SIA “HansaMedia”
Atbalstītājs: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība
Kontakti:
Beata Paškevica
E-pasts: beata.paskevica@lnb.lv
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas 3
Rīga, LV – 1423
