Heinrihs Gustavs Furkels Heinrich Gustav Furkel (1799–1859)
Dzimis Gnadenbergā Silēzijā (tagad. Polija). Miris Sanktpēterburgā.
Dzīvojis pārsvarā Jaunveļķos (Neuwelke, tagad Vaidavas pagasta Veļķi). Evaņģēliskās Brāļu draudzes prezbiters (draudzes priekšnieks) Vidzemē. Aktīvi iestājies par saiešanas namu būvniecību, tai skaitā Liezērē. Bija precējies ar Mariju Luīzi Neiberti (Marie Louise Neubert).
Frīdrihs Heinrihs Rēhlings Friedrich Heinrich Röchling (1823–?)
Brāļu draudzes diakons Brīkūža (Birkavas) distriktā, rokraksta grāmatu rakstītājs. Laika posmā no 1823. līdz 1854. gadam Brīkūzī norakstījis hernhūtiešu dzīvesstāstus un runas. Sava distrikta robežās veicinājis hernhūtiešu rokraksta grāmatu izplatīšanu. Izveidojis privātu, no Hernhūtes neatkarīgu pamatskolu zēniem (ap 25 skolnieku, citos avotos 40 līdz 50 skolnieku). 1861. gadā devies uz Vāciju un, iespējams, kļuvis par Brāļu nama vadītāju (Brüderhausvorsteher) Gnādenfreijā (tagadējā Piława, Polija). Darbojies arī kā baņķieris. Bijis precējies ar Henrieti Rencingu (Henriette Renzing).
Īzaks Burkēns Isaac Bourquin (1775–1856)
Dzimis Gumbinē Prūsijā. Brāļu draudzes diakons Vēvermuižā pie Ungurmuižas. Pēc profesijas bija galdnieks. 1804. gadā ieradās Vidzemē, lai koordinētu darbu ar latviešu tautības hernhūtiešiem. Bija precējies ar Augusti Šarloti Reiheli (Augusta Charlotte Reichel). Johana Heinriha Teodora Burkēna (Johannes Heinrich Theodor Bourquin, 1833–? Vēvermuižā) – hernhūtiešu misionāra Grenlandē, kurš sarakstīja eskimosu valodas gramatiku – tēvs.
Pauls Frīdrihs Šipangs Paul Friedrich Schippang (1845–1919)
Dzimis Kleinvelkā (Kleinwelka).
Miris Nīski (Niesky). Brāļu draudzes diakons, visas Vidzemes Brāļu draudzes vadītājs, pēdējais pirms I pasaules kara. Rakstījis Vidzemes Brāļu draudzes diārijus, aprakstījis Lindheimas iestādes vēsturi. Bijis Latviešu literārās biedrības īstenais biedrs vai korespondētājloceklis (saskaņā ar ziņām par 1901. gadu).No 1856. līdz 1858. gadam izglītojies Nīski mācību iestādē, 1858. gada augustā iestājies elitārā zēnu skolā (Pädagogium), 1863. gada augustā–septembrī iestājies Gnādenfeldes (Gnadenfeld) seminārā. 1866. gadā kļuva par skolotāju Kleinvelkas mācību iestādē zēniem, 1868. gadā – par pasniedzēju elitārā zēnu izglītības iestādē Nīski. 1874. gadā kļuva par brāļu kopēju Gnadenbergā, kur tika ordinēts par diakonu. 1875. gadā sāka darbu Lindheimas (tagadējā Lintene) izglītības iestādē pēc tam, kad amatu atstāja diakons Frīdrihs Kristiāns Traugots Freitāgs (Freytag, 1771–1842), kurš no 1842. līdz 1875. gadam darbojās Lindheimā (iespējams, Lindheimas privātmuiža). 1892. gadā viņš tika nosūtīts darbam uz Rīgu kā diasporas darbinieks (Diasporaarbeiter). 1903. gadā Berlīnē tika ordinēts par prezbiteri (draudzes priekšnieku) un par visa Vidzemes darba priekšnieku (Vorsteher des livl. Werkes). Viņš kā Vācijas Brāļu draudzes pārstāvis attiecībās ar carisko valdību bija vienīgais oficiālais Rīgas un visas Vidzemes Brāļu draudzes vadītājs. Patiesībā Rīgas Brāļu draudzi vadīja padome, kas sastāvēja no saiešanas locekļiem, taču tā bija neformāla draudzes iekšējā stuktūra bez jebkādām juridiskas personas tiesībām.
I pasaules kara laikā 1914. gadā devās uz Nīski, 1915. gadā vadīja Brāļu draudzes darbu Kēnigsbergā, 1917. gadā aizgāja pensijā un pārcēlās atpakaļ uz Nīski, kur 1919. gadā nomira.
Bija precējies ar Klāru Krīgu (Clara Krieg). Johana Frīdriha Šipanga (Johann Friedrich Schippang) un Augustes Šarlotes (Auguste Charlotte, dzim. Gruhl) dēls.RX35,3,3, Šipanga ģīmeten, 1. lp.
Johans Karls Barts Johann Carl Barth (1787–1843)
Brāļu draudzes diakons Brīkūža (Birkavas) distriktā, pārņēma amatu no Ludviga Rotes (Ludwig Rothe).
Vairākos eksemplāros pārrakstījis hernhūtiešu rokrakstus un veicinājis rokraksta grāmatu izplatīšanu sava distrikta draudzēs.
Ludvigs Rote Ludwig Rothe (1757–1834)
Dzimis Gnadenbergā Silēzijā (tagadējā Godnów, Polija) hernhūtiešu ģimenē.
Pēc mācībām vietējā Gnadenbergas skolā devās uz Gnadenfreiju (tagadējā Piława Górna, Polija). Abas bija hernhūtiešu apmetnes vietas Silēzijā. Gnādenfreijā viņam bija iespēja mācīties latīņu, grieķu un franču valodu, viņš strādāja par skolotāju elitārajā zēnu skolā (Paedagogium) un arī citā vietējā skolā. Pēc tam viņš kļuva par skolotāju Kleinvelkas (šobrīd Baucenes pilsētas daļa Vācijā) zēnu izglītības iestādē, ļoti ātri iemācījās vietējo pamatiedzīvotāju sorbu valodu, rakstīja un tulkoja hernhūtiešu tekstus. 1787. gadā viņš tika sūtīts uz Vidzemi, kur strādāja par mājskolotāju vācbaltiešu muižnieku ģimenēs. 1793. gadā viņš atgriezās Vācijā un apprecējās ar hernhūtieti Mariju Friderīki Šlīteri (Marie Friederike Schlüter). Kopā ar sievu viņš devās uz Joeperi (Jõepere) Igaunijā. Pēc trim gadiem viņš devās uz Jaunsmiltenes muižu (Neu-Smilten, tag. Blomes pag.) Vidzemes latviešu daļā. Ātri apgūt latviešu valodu L. Rotem palīdzēja sorbu valodas zināšanas. Fon Veismana kundze hernhūtiešu vajadzībām L. Rotem uzdāvināja zemesgablau, uz kura viņš cēla sev dzīvojamo māju un palīgēkas, un šo vietu nosauca par Birkau (Birkavu, Brīkūzi), viņš nodibināja arī dziedāšanas skolu (Singschule), kurā bija mazas ērģeles. Varas iestāžu mudināts, viņš potēja arī vairāk kā 5000 cilvēkus pret bakām. 1823. gadā viņš ar ģimeni, sievu un četrām meitām lūdza atļauju atgriezties Vācijā pret hernhūtiešiem nelabvēlīgi noskaņotās politikas dēļ. Savu īpašumu viņš atdāvināja Brāļu draudzei, un tur sāka darboties nākamais Brāļu draudzes diakons Johans Karls Barts (1787–1843). Dzīvojamā māja 1843. gadā nodega, drīz tā tika atjaunota un Barta amata pēctecis diakons Heinrihs Rēhlings uzbūvēja tur arī skolas ēku, kurā mācījās ap 40 līdz 50 zēnu. Savas vecumdienas L. Rote pavadīja, strādādams herhūtiešu draudzē Kleinvelkā (1826–1832), pēc tam dzīvodams Hernhūtē.
Gusts Ēverss (1787–1851)
Dzimis Mēdzūlā. Dzīvojis Dzērbenē. 1837. gadā kļuva par Viļķenu Jesparu nomas saimnieku. Jesparu saiešanas nama dibinātājs.Ēvers, Gusts
Pēteris Bračs (1816–1892)
Dzimis Mēdzūlas Līcos, nomas saimnieks. P. Brača dzīves laikā Liezēres draudzē legāli Brāļu draudze nevarējusi darboties, tāpēc Brāļu dievkalpojumi notikuši Odu māju saimnieka Pētera Lībieša rijā, arī P. Brača Līcu mājas piedarbā.
Baidiņš Pēteris
Dzimis Raunā. Zemnieks. Ap 1835. gadu mācījies Raunas draudzes skolā.
Liberta Jēkaups
Darbojies Libertu saiešanas namā Vaivē.
