|
Pirmā pārbaudīšana uz vienu Laiku Grāmatu tās Draudzes dienu pēc mūsu mīļa Kunga iestādīšanas savā Amatā tas ir tās Četras lielas Laiku līdzināšanas Iesākuma Tās Dieva Draudzes. Iekš 60 Līdzām Laiku gabaliem iedalitas Tām Brāļu Skolam par labu. Barby drikets pie Jāna Jekab Warz 1757
Oriģinālnosaukums vācu valodā:
N. L. von Zinzedorf: Erster Versuch zu einem Chronico der Kirchen-Tage seit Unsers Lieben Herrn Ordination i.e. der Vierten grossen Epocha Der Kirche Gottes in sechzig gleiche Periodas abgetheile: zum Gebrauch der Brüder-Schulen. Barby: druckts Johann Jacob Würz 1757
Nikolausa Ludviga fon Cincendorfa (Zinzendorf, 1700–1760) Brāļu draudzes skolām domātā kristīgās baznīcas pirmsākumu vēsture, kas veidota kā hronika un aptver laika posmu no 28. gada līdz 329. gadam, no valodas sarežģītības viedokļa ir smags pārbaudījums tulkotājam, kas sakāms arī par pārējiem Cincendorfa tekstiem, kuru tulkojumi latviešu valodā ir saglabājušies. Cincendorfa hronikas tulkotājs, iespējams, ir Vidzemes Brāļu draudzi atbalstošais Liezēres mācītājs no 1741. gada līdz 1760. gadam un no 1760. gadam līdz 1790. gadam Cēsu prāvests Heinrihs Baumanis (Baumann, 1716–1790). Baumanis centies godprātīgi tulkot visu Cincendorfa tekstu, neko neīsinot, kā arī neadaptējot, kā tas bieži vērojams latviešu rakstniecības sākumposma tekstos. Taisnības labad gan jāsaka, ka tulkojumā nav vācu izdevumā aiz teksta ievietoto paskaidrojumu un personu rādītāja, bet pamatteksts “pārcelts” burtiski. Neskaitāmu vēsturisku personu vārdi, ģeogrāfiskie nosaukumi, ebreju svētki, baznīcas reālijas šajā tekstā lavīnas veidā “ieveļas” latviešu valodā, paplašinot valodas robežas. Ja arī jaunie vārdi, kā, piem., “poets”, “vilosovs” prasās paskaidrojami, ko arī tulkotājs nekavējas darīt, tie tomēr ir ielaisti latviešu zemnieku apziņā un klusi vēsta par jauna – apgaismības un nacionālās pašapziņas gadsimta sākumu. Tulkotājs labprāt skaidro latviešu valodai vēl neierasto vārdu nozīmi. “Poets” ir “ dziesmu darītājs”, “vilosovs” ir “gudrības mīļotājs”, “agapa” ir “mīlestības ēdiens”, koncili tiek saukti par “saiešanām”, bet vārds “templis” vēl latviešu valodai pavisam svešs un tā vietā tiek lietots vārds “baznīca”, arī mums ļoti pierastais vārds “galvaspilsēta” tulkots kā “visu augstākais pilsāts”. Grūtības sagādā skaitļi, ja tie ir “tūkstoš reiz tūkstoš”, jo vārds “miljons” zemnieku ikdienā nebija nepieciešams.
Nav ziņu par to, ka šis Cincendorfa teksts tiktu kādā veidā izmantots Brāļu draudzes vidē zemnieku skolā, tomēr, ja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā saglabājies eksemplārs (LNB RX35,1,49) ir noraksts, kuru veicis Brūnīšu Mārcis Vaivē Veismaņos 1800. gadā, tad, acīmredzot, kristīgās baznīcas senvēsture Cincendorfa skatījumā latviešu hernhūtiešiem bija svarīga un netika taupīts laiks skalu gaismā, lai šo rokraksta literatūrai apjomīgo tekstu pārrakstītu. Cincendorfa hronika piemin arī visas hernhūtiešiem būtiskās rituālās darbības, piemēram, roku uzlikšanu bīskapu iesvētīšanai, mīlestības mielastu, kāju mazgāšanu u.c., liecinot, ka tās nāk no kristietības pirmsākumiem. Kristietības pirmo 300 gadu vēsturē nozīmīga vieta ierādīta īsiem aprakstiem par pirmo mocekļu ticību un nāvi. Hronika beidzas ar Bizantijas uzplaukumu, kas izveidojas par jaunu kristietības centru līdzās Romai. Hronikā minēti Romas un Bizantijas valdnieki, antīkie domātāji, kristīgo leģendu personāži, līdz ar to tā ir arī pasaules vēstures mācību grāmata.
Diemžēl nav zināms, kā vēlīnie, īsi pirms Cincendorfa nāves iespiestie darbi ir atceļojuši līdz Vidzemei, bet mums ir zināms, ka noraksts atrasts Vaives pagasta Veclibertu un Lodes pagasta Lagatu mājās 1926. gadā (“Jaunākās ziņas”, 1926, Nr. 134, 5. lpp.). Noraksta eksemplāra pēdējā lappusē pārrakstītājs sniedzis ziņas par noraksta izgatavošanu: “Weis man Brun Marz RA.K gadda 1800”. Aleksejs Apīnis rakstītāju identificē kā Brūnīšu Mārci.
Beata Paškevica
