19. gadsimta sākumā hernhūtieši nolēma izmainīt Vidzemes diasporas administratīvo dalījumu, izveidojot tās latviešu daļā no iepriekšējiem deviņiem iecirkņiem četrus jaunus distriktus (iecirkņus): Jaunveļķu (Neuvelke), Lindheimas, Vēberhofas (Vēvermāju, Vēvermuižas) un Birkavas. Katra priekšgalā atradās tētiņš jeb vadītājs, kurš nāca no jau ievērību guvušajiem vācbrāļiem.

Birkava (Birkau) – Brāļu Draudzes distrikta centrs, tag. Blomu pag. Brīkūzis. Atrodas uz Ziemeļiem no Riņģiem.

Ap 1800. gadu fon Veismana kundze hernhūtiešu vajadzībām Brāļu draudzes diakonam Ludvigam Rotem (Rothe, 1757–1834) uzdāvināja zemesgabalu, uz kura viņš uzcēla sev dzīvojamo māju un palīgēkas, un šo vietu nosauca par Birkau (Birkavu, Brīkūzi). Viņš nodibināja arī dziedāšanas skolu (Singschule), kurā bija mazas ērģeles. Kad 1823. gadā Rote ar ģimeni lūdza atļauju atgriezties Vācijā pret hernhūtiešiem nelabvēlīgi noskaņotās politikas dēļ, savu īpašumu viņš atdāvināja Brāļu draudzei, un tur sāka darboties nākamais Brāļu draudzes diakons Johans Karls Barts. Dzīvojamā māja 1843. gadā nodega, drīz tā tika atjaunota, un Barta amata pēctecis diakons Frīdrihs Heinrihs Rēhlings uzbūvēja tur arī skolas ēku, kurā mācījās ap 40 līdz 50 zēnu. Pēc 1861. gada līdz 1870. gadam tur darbojās Brāļu draudzes diakons Ludvigs Rolls.

Lintene (Lindheim) – Brāļu draudzes distrikta centrs, tagad Karvas pag.

Lintenē (iesp. Lindheimas privātmuiža) no 1842. līdz 1875. gadam darbojās Brāļu draudzes diakons Traugots Kristians Freitāgs ar kundzi. 1875. gadā Lindheimas izglītības iestādē darbu uzsāka Pauls Šipangs, kurš ir uzrakstījis Lindheimas iestādes vēsturi. 19. gs. beigās tur bija sanatorija, kur 20. gs. sākumā gribēja ārstēties Rūdolfs Blaumanis, lai nebūtu jābrauc uz Somiju. Jānim Porukam ir stāsts ar Brāļu draudzes sižetu – “Druvienas Sila ezera nolaišana un svētceļojums uz Linteni” (1905).

Mēdzūla (Meselau) – bija Brāļu draudzes saiešanu vieta, tag. Liezēres pag. Madonas novads.

19. gadsimta otrajā pusē brāļu dievkalpojumi notikuši Odu māju saimnieka Pētera Lībieša rijā, arī Pētera Brača Līcu mājas piedarbā.

Jaunveļķi (Neuwelke) – Brāļu draudzes distrikta centrs, 19. gs. pie Rubenes draudzes, tagad Vaidavas pag. Veļķi.

Jaunveļķos darbojās Brāļu draudzes diakons Heinrihs Gustavs Furkels. Jaunveļķos dzimis hernhūtiešu sprediķotājs, ērģelnieks un komponists Anrī Marks Hermans Voldemārs Vulērs. Jaunveļķos darbojās pie Brāļu draudzes dibināta mācību iestāde meitenēm, šeit kalpoja arī Johanness Ēvalds un Frīdrihs Ēvalds.

Vēvermuiža (Weberhof) – Brāļu draudzes distrikta centrs, 19. gs. pie Straupes draudzes.

Vēvermuižas distriktu uzraudzīja Brāļu draudzes diakons Īzaks Burkēns.