Tie stāsti to dienu tā cilvēka dēla virs zemes : 1759. gadā iespiests vācu hernhūtiešu dogmatisks sacerējums H. Baumaņa tulkojumā (1770), noraksts

NosaukumsTie stāsti to dienu tā cilvēka dēla virs zemes : 1759. gadā iespiests vācu hernhūtiešu dogmatisks sacerējums H. Baumaņa tulkojumā (1770), noraksts
Resursa virstipsTeksts
Resursa tipsRokraksts
AutorsZinzendorf, Nikolaus Ludwig von, 1700-1760
IzdevējsCēsu apkārtne
Vispārīgās piezīmesNezināms rokraksts Nav publicēts Ziņas par tulkošanas laiku un vietu, par pārrakstīšanas laiku 160. lapā.
Organizācija, kurā atrodas oriģinālsLatvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa, kurā atrodas oriģinālsLetonikas un Baltijas centrs. A.Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītava
Oriģināla novietojuma kodsRX35,1,3
Object Linkhttps://braludraudze.lndb.lv/72734/
Atvērt (PDF)

Tie stāsti to dienu tā cilvēka dēla virs zemes, iz tiem četriem Evangelistiem kopā savilkti. Barby 1759 (otra reize drikets)

Oriģinālnosaukums vācu valodā:

N. L. von Zinzendorf: Die Geschichte der Tage des Menschen-Sohns auf erden, aus den vier Evangelisten zusammen gezogen. Barby gedrukt im Jahr 1759 (zweyte Edition)

Spriežot pēc ieraksta rokraksta grāmatas pēdējā lappusē, diezgan droši var apgalvot, ka šo Nikolausa Ludviga fon Cincendorfa (Zinzendorf, 1700–1760) veidoto Jaunajā Derībā atainoto notikumu pārstāstu, kurš sākas ar Jāņa Kristītāja brīnumainās ieņemšanas stāstu un beidzas ar Jēzus Kristus uzbraukšanu debesīs pēc Vasarsvētku notikuma, tulkojis Cēsu prāvests Heinrihs Baumanis (Baumann, 1716–1790). Baumanis, vēl būdams mācītājs Liezērē (1741–1760), ir bijis Vidzemes Atmodas aculiecinieks un hernhūtisma kustības atbalstītājs. Viņš ir interesējies par Brāļu draudzes mācību un sekojis tās dzīvei gan Vidzemē, gan arī Austrumprūsijā, kas bija viņa dzimtene. Baumanis tulkojis arī Cincendorfa priekšvārdu šī teksta pirmajam izdevumam, rokraksta grāmatas beigās ir arī pēc Cincendorfa nāves 1760. gadā Hernhūtē rakstītais pēcvārds ar paskaidrojumu, ka grāmatas teksts ir nedaudz papildināts un labots saskaņā ar Cincendorfa atstāto rokrakstu. Baumanis Bībeles citātu atveidojumam, iespējams, izmantojis 1739. gadā izdoto, nedaudz pārstrādāto Ernsta Glika (Glück, 1652–1705) tulkojumu. Viņa tulkojuma oriģināleksemplārs rokrakstā nav zināms. Eksemplārs, kurš glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ir 1801. gada noraksts. Nezināmā rakstītāja rokraksts gan ir ļoti līdzīgs Baumaņa rokrakstam, mudinot domāt, ka rakstītājs ar nolūku un ļoti lielu rūpību kopējis Baumaņa tulkojumu.

Beata Paškevica

loading_gif