|
Teksts “No Ādama un Ievas” ir fragments no pseidoepigrāfa darba “Ādama un Ievas dzīve”, kas ir dažādu Bībeles grēkā krišanas stāsta (1. Moz 3) iedvesmotu tradīciju apkopojums. Iespējams, ka vissenākais ir datējams ar 1. gs., varbūt pat ir bijis oriģināls ebreju valodā. Šis stāsts ir nodots tālāk neskaitāmās versijās dažādās valodās vispirms jau grieķu, tad latīņu, koptu, gruzīnu, armēņu, senslāvu valodās. Manuskriptu skaits ir tiešām iespaidīgs, iespējams, latīņu valodā vien ir vairāk nekā 73 atšķirīgu versiju. Viena no populārākajām ir atrodama Minhenes bibliotēkā rokrakstu apkopojumā Codex germanicus monacensis 3866, kas veidojies ap 1530 gadu. Tās tika tulkotas vai adaptētas prozā, dzejā un drāmā angļu, itāļu, franču, vācu, ungāru, poļu, krievu u.c. valodās, pie tam neiespējami izsecināt precīzus avotus, jo nav runa par precīziem tulkojumiem. Īpaši 14.-16. gs. stāsts Ādama un Ievas dzīve bija ieguvis lielu popularitāti visā Eiropā un arī Krievijā.
Acīmredzot arī latviešu lasītāju vidū stāstījums ir bijis iemīļots pie sirds, jo arī latviski pieejami vairāki rokraksti, kas visticamāk ir latviski tulkoti no vācu valodas, par ko liecina ģermānismi latviešu valodā. Materiāls sakrīt ar latīņu tekstu.
Divi no rokrakstiem Liberta Jēkaupa un Gusta Ēversa (1787-1851) balstās uz vienu tulkojumu un teksta avotu, jo vismaz 80% lietoto vārdu sakrīt. Trešais – Baldiņa Pētera- ir cita versija ar labāku latviešu valodu, arī īsāks, visticamāk, balstās arī citā vācu vai pat latīņu avotā. Lai arī visi rokraksti ir no 19. gs., pats teksts varētu būt radies ātrāk. Katrā ziņā vēl nav pazīstami 19.gs. kritiskie izdevumi.
Kā jau leģendām raksturīgs, stāstījums papildina īso Bībeles par Ādamu un Ievu un viņu bērniem (1. Moz 2-4) tekstu, “aizpilda tukšumus” salīdzinoši īsajā bibliskajā tekstā ar emocionālu pirmo cilvēku grēknožēlas vēstījumu un cenšanos tikt atpakaļ Paradīzē. Teksta sākumā Ieva nožēlo savu rīcību esot ūdenī. Iespējams, ka tā ir norāde uz kristību (dažās valodās tā ir Jardānas upe, kas kristīgajā tradīcijā ir cieši saistīta ar kristības rituālu). Teoloģiski interesanta ir cilvēka vieta radības kārtībā – tā ir pat augstāka nekā eņģeļiem, jo cilvēks radīts Dieva līdzībā.
Dace Balode
